skuķēns
skuķēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skuķēns | skuķēni |
| Ģen. | skuķēna | skuķēnu |
| Dat. | skuķēnam | skuķēniem |
| Akuz. | skuķēnu | skuķēnus |
| Lok. | skuķēnā | skuķēnos |
Maza meitene.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš mani, pusaugu skuķēnu, nelaida uz balli fizkultūras institūtā.
- Fēlikss ir tēta vārds, bet „ skuķēns” acīmredzot esmu es.
- Pats vēl pavisam nesen vienu slīkstošu skuķēnu iz ūdens izvilku.
- Apbrīnojami veikli skuķēns piestartēja motoru jau ar pirmo reizi.
- Un patiesi, zinību apguve skuķēnam padevās viegli.