skuķis
skuķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skuķis | skuķi |
Ģen. | skuķa | skuķu |
Dat. | skuķim | skuķiem |
Akuz. | skuķi | skuķus |
Lok. | skuķī | skuķos |
skuķine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skuķine | skuķines |
Ģen. | skuķines | skuķiņu |
Dat. | skuķinei | skuķinēm |
Akuz. | skuķini | skuķines |
Lok. | skuķinē | skuķinēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai tiktu uz Skuķu ezera DR torni, paklīstam labu brīdi.
- Uzmanību piesaista tas, ka skuķi vidžina diezgan raitā senprūšu mēlē.
- — Skuķi, es esmu uz pakaļas, kā cilvēki ģērbjas!
- Nekaunīgi uzaicināju viņu piebiedroties, teicu, ka mums trūkst skuķu.
- Teicu — krievs, ko es tur, skuķis, saprotu.