bābietis
bābietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bābietis | bābieši |
| Ģen. | bābieša | bābiešu |
| Dat. | bābietim | bābiešiem |
| Akuz. | bābieti | bābiešus |
| Lok. | bābietī | bābiešos |
2.apvidvārds Gļēvs, pļāpīgs vīrietis.
3.apvidvārds Vīrietis, kas saietas (vai cenšas saieties) ar vairākām sievietēm.
Avoti: LivP
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tad cilvēki vienkārši uzskatīja, ka esmu viens nešpetns bābietis.
- Bābieši krastā saskrējuši, kliedzieni, spiedzieni, viss kā nākas.
- — Betija to sacīja, apzinoties, ka bābietis visu dzird.
- „Tas bābietis skaidrā brauca sliktāk, nekā es iedzēris”
- — Ar bābieti zilajās biksēs es nemūžam nerunāšu un nesveicināšos.