māmīte
Lietojuma biežums :
māmīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | māmīte | māmītes |
| Ģen. | māmītes | māmīšu |
| Dat. | māmītei | māmītēm |
| Akuz. | māmīti | māmītes |
| Lok. | māmītē | māmītēs |
Māte.
Saistītās nozīmesmāte, māmiņa, mammucis, mammuks, memme, memmele.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
māte1 — Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
māmiņa1 — Māte.
mammucis1 — Māte; mamma.
mammuks1 — Māte.
memme1 — Māte (1).
memmele1 — Māte.
memmīte1 — Māmiņa.
mamma1 — Māte.
māmaļa1 — Māmuļa.
mammīte1 — Māte.
mammucīte1 — Māte.
māmalīte1 — Dem. → māmuļa.
māmaļiņa1 — Dem. → māmuļa.
māmuliņa1 — Māte.
māmulīte1 — Māte.
māmuļa1 — Māte.
memmene1 — Māte.
māma1 — Māmiņa, māmulīte.
māmaliņa1 — Dem. → māmuļa.
mammuce1 — Māte.
memmens1 — Māte.
Hiponīmi
mumsmamma1 — Mūsu mamma.
Holonīmi
dzimta1.1 — Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni.
ģimene1 — Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
Hiperonīmi
bāba6 — Sieviete.
dzimdinātaji1 — Vecāki.
meitietis1 — Sieviete.
meitišķis1 — Sieviete.
sieva2 — Sieviete.
sieviete1 — Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
sievietis1 — Sieviete.
sievišķis1 — Sieviete.
tēvsmāte1 — Vecāki.
vecāki1 formā: daudzskaitlis — Personas, kuras bioloģiski vai adopcijas kārtībā ir bērnu tēvs un māte.
Tulkojumima, mama, mamma, mom, momma, mommy, mammy, mum.
Tulkojumi
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No māmītes svētajām asariņām
- Sēdēdams māmītes klēpī, puika skatījās laukā pa logu.
- mana nāve nāvīte, dzīve tava māmīte, lai puto vīns un mēles raisās.
- Lai kā pūlējās, Leo nespēja atcerēties citu istabu vai savu un māmītes gultu.
- - Kad es tevi, tikko piedzimušu, māmītei atstāju, caurvējš ar lielu blīkšķi aizsita logu un durvis.