memmīte
Lietojuma biežums :
memmīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | memmīte | memmītes |
| Ģen. | memmītes | memmīšu |
| Dat. | memmītei | memmītēm |
| Akuz. | memmīti | memmītes |
| Lok. | memmītē | memmītēs |
Māmiņa.
Saistītās nozīmesmammuks, mammīte, māmiņa, māmīte, mamma, māte.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
mammuks1 — Māte.
mammīte1 — Māte.
māmiņa1 — Māte.
māmīte1 — Māte.
mamma1 — Māte.
māte1 — Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
mammucīte1 — Māte.
māmalīte1 — Dem. → māmuļa.
māmaliņa1 — Dem. → māmuļa.
māmaļiņa1 — Dem. → māmuļa.
māmuliņa1 — Māte.
māmulīte1 — Māte.
māmuļa1 — Māte.
memme1 — Māte (1).
memmene1 — Māte.
memmele1 — Māte.
mammuce1 — Māte.
memmens1 — Māte.
māmaļa1 — Māmuļa.
māma1 — Māmiņa, māmulīte.
mammucis1 — Māte; mamma.
Hiponīmi
mumsmamma1 — Mūsu mamma.
Holonīmi
dzimta1.1 — Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni.
ģimene1 — Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
Hiperonīmi
bāba6 — Sieviete.
dzimdinātaji1 — Vecāki.
meitietis1 — Sieviete.
meitišķis1 — Sieviete.
sieva2 — Sieviete.
sieviete1 — Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
sievietis1 — Sieviete.
sievišķis1 — Sieviete.
tēvsmāte1 — Vecāki.
vecāki1 formā: daudzskaitlis — Personas, kuras bioloģiski vai adopcijas kārtībā ir bērnu tēvs un māte.
Tulkojumima, mama, mamma, mom, momma, mommy, mammy, mum.
Tulkojumi
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un es no galda apakšas – memmīt, bet mums ir divas kaziņas.
- Pīcku memmīte zārkā gulēja, sarāvusies pelēka kā ap pletējamo rulli aptīts dvielītis.
- Pirmkārt, uzrunājāt mani par « memmīti».
- — Nu tad ar labu nakti, memmīt!