māmuliņa
māmuliņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sirsnīga emocionālā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | māmuliņa | māmuliņas |
| Ģen. | māmuliņas | māmuliņu |
| Dat. | māmuliņai | māmuliņām |
| Akuz. | māmuliņu | māmuliņas |
| Lok. | māmuliņā | māmuliņās |
2.Veca sieviete.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu j au zini, kā sauc viņu - Baltā Māmuliņa.
- Taču ir māmuliņas un vectētiņi, kuri ir introvertāki, noslēgti.
- — Māmuliņ, es gribu izlasīt Bībeli, — Āduks ieminas.
- Pelnu urna jāatstāj šeit pat – Rīgā, Daugaviņai māmuliņai klēpī.
- Lai nenāk māmuliņa