babiņa
babiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | babiņa | babiņas |
| Ģen. | babiņas | babiņu |
| Dat. | babiņai | babiņām |
| Akuz. | babiņu | babiņas |
| Lok. | babiņā | babiņās |
2.Veca sieviete, vecenīte.
3. Sausi sīki koki, ko mežu tīrot izmanto žagaru malkā.
Avoti: KnG, LivP
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te, kā saka babiņa, te uzgāž, te atlaiž. "
- Derētu viņus, draņķus, ar arbūziem noindēt," babiņa saka.
- "Mana babiņa samala vārītos kartupeļus, pievienoja sāli, olu un miltus.
- "Nezinu vai latgaliešu ēdiens, bet babiņa taisīja.
- Redziet, esmu bagāta babiņa, tik tāda mazliet “ gaisā parauta”.