omīte
omīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | omīte | omītes |
| Ģen. | omītes | omīšu |
| Dat. | omītei | omītēm |
| Akuz. | omīti | omītes |
| Lok. | omītē | omītēs |
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pati saka – tas esot, lielā mērā pateicoties omītei. „
- Citēju aptuveni: " Vai tad tās omītes spēj nodrošināt mājmācību?!
- Mana omīte poliete septiņu gadu vecumā nonāca poļu patversmē Jēkaba kazarmās.
- Protams, ka omītei tas bija liels šoks, viņa raudāja.
- Puikas mamma Ieva, brīdi papļāpājusi ar omīti, izgāja pagalmā.