babeņa
babeņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | babeņa | babeņas |
| Ģen. | babeņas | babeņu |
| Dat. | babeņai | babeņām |
| Akuz. | babeņu | babeņas |
| Lok. | babeņā | babeņās |
2.Veca sieviete, vecenīte.
3.Sausi sīki koki, ko, mežu tīrot, izmanto žagaru malkā.
Avoti: KnG, LivP
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā jau viņš arī drīz redzēs savu babeņu ar eņģeļiem dejojam.
- Māte babeņas izrunāšanos dzirdēja, bet norakstīja uz vecuma neprātu.
- Rupucs taču ir visnepieklājīgākais lamuvārds, ko tikai visaugstākajās dusmās atļāvās izgrūst mana babeņa, vacuomuote.
- Viņa baba, kā jau visas sādžas babeņas, bija ticīga un kārtīgi sadotu viņam pa pakausi, ja redzētu, ar ko viņas dārgais mazdēliņš Pribaltikā nodarbojas.
- Manā fotogrāfijā viz spoži melni mati, iešķības zili zilas actiņas gluži kā divi ezeriņi pie babeņas mājiņas.