vecāmamma
vecāmamma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; loka salikteņa abas daļas, sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vecāmamma | vecāsmammas (sarunvaloda) |
| Ģen. | vecāsmammas (sarunvaloda) | vecomammu (sarunvaloda) |
| Dat. | vecaimammai (sarunvaloda) | vecāmmammām (sarunvaloda) |
| Akuz. | vecomammu (sarunvaloda) | vecāsmammas (sarunvaloda) |
| Lok. | vecāmammā (sarunvaloda) | vecāsmammās (sarunvaloda) |
| Vok. | vecāmamma, vecāmamm, vecomamm (sarunvaloda)! | vecāsmammas (sarunvaloda)! |
Tēva vai mātes māte; vecāmāte.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visa mana ģimene, vecāki, vecāmamma bija noskaņoti ļoti pretpadomiski.
- Vecāmamma muižā bija pavāra palīdze, tolaik viņa bija jauna meita.
- Mana vecāmamma Anna Pērne, dzimusi Kaziņa, uzvārds – Kaziņa.
- Vecāmamma negribēja par viņu runāt, kā izšķīrās, tā arī...
- – Mamma un tētis, vecāmamma un mammas, tēta draugi.