Vecaldaunīca
Vecaldaunīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Vecaldaunīca |
| Ģen. | Vecaldaunīcas |
| Dat. | Vecaldaunīcai |
| Akuz. | Vecaldaunīcu |
| Lok. | Vecaldaunīcā |
Upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums – 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte.
Avoti: LD, La1, Lūn2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecaldaunīca ( upe)
- Upes: Aldaunīca, Ērmīte, Jaunaldaunīca, Vecaldaunīca.
- Upes: Arālīte, Ērmīte, Goba, Orste, Podvāze, Vārzgūne, Vecaldaunīca, Ziemeļsusēja.
- Upes augštece līdz „ Saltaispurvam“ un lejtece no Vecaldaunīcas ietekas regulētas, veikti plaši meliorācijas darbi.
- Aldaunīca ( arī Aldaune, Aldauniece, Aldaunīte, augštecē — Jaunaldaunīca, lejtecē — Vecaldaunīca) ir Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.