omamma sarunvaloda
Lietojuma biežums :
omamma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | omamma | omammas |
| Ģen. | omammas | omammu |
| Dat. | omammai | omammām |
| Akuz. | omammu | omammas |
| Lok. | omammā | omammās |
Vecāmāte.
Saistītās nozīmesbabīte, mimamma, mimama, ome, omīte, vecāmāte.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
babīte1 — Dem. → baba; vecāmāte.
mimamma1 — Vecmamma.
mimama1 — Vecmamma.
ome1 — Vecāmāte.
omīte1 — Vecāmāte.
vecāmāte1 — Tēva vai mātes māte.
vecā māte1 — Vecāmāte.
vecmāmuļa1 — Vecāmāte.
vecmāma1 — Vecāmāte.
vecmemme1 — Vecāmāte.
vecmutere1 — Vecāmāte.
baba1 — Vecāmāte.
babeņa1 — Dem. → baba; vecmāmiņa.
babiņa1 — Dem. → baba; vecmāmiņa.
vecmamma1 — Vecāmāte.
oma1 — Vecāmāte.
groša1 — Vecāmāte.
grosmutere1 — Vecāmamma.
vecmāmiņa1 — Vecāmāte.
vecāmamma1 — Tēva vai mātes māte; vecāmāte.
Hiperonīmi
radagabals1 — Radinieks.
radi1 — Personas, ko savstarpēji saista radniecība.
radinieks1 — Tas, kam ir radniecības attiecības (ar kādu).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet uzreiz vēl omamma pie stāstīšanas netika, jo pārradās opaps:
- – Jā, iznāk, ka es, – omamma apliecināja.
- – Neatradās, protams, ka neatradās, – omamma atzinās.
- – Andrejs vai nu pietēloja drosmīgo, vai centās mierināt omammu.
- – omamma atrunājās un no virtuves skapīša sāka ņemt ārā šķīvjus.