vecvecāki
vecvecāks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vecvecāks | vecvecāki |
Ģen. | vecvecāka | vecvecāku |
Dat. | vecvecākam | vecvecākiem |
Akuz. | vecvecāku | vecvecākus |
Lok. | vecvecākā | vecvecākos |
Tēva vai mātes vecāki; viens no tiem.
PiemēriPirms koncerta katrs vecvecāks varēja mēģināt atpazīt sevi bērnu zīmētajā portretu galerijā.
- Pirms koncerta katrs vecvecāks varēja mēģināt atpazīt sevi bērnu zīmētajā portretu galerijā.
- Sūtīsim bērnus uz laukiem pie vecvecākiem.
- Mana vecvecāku māja bija Pērnavas un Deglava ielu stūrī, tur tālāk ir tilts uz Purvciemu, kādreiz tur bija dzelzceļš, un Vairas vecāmāte dzīvoja divas mājas tālāk, tas būtu uz Deglava ielas, un viņa tur bieži ciemojās.
- Vai mums obligāti bija jāpiepilda vecāku un vecvecāku vēlmes?
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit