vecvecmāmuļa
Lietojuma biežums :
vecvecmāmuļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sirsnīga emocionālā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vecvecmāmuļa | vecvecmāmuļas |
| Ģen. | vecvecmāmuļas | vecvecmāmuļu |
| Dat. | vecvecmāmuļai | vecvecmāmuļām |
| Akuz. | vecvecmāmuļu | vecvecmāmuļas |
| Lok. | vecvecmāmuļā | vecvecmāmuļās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visbeidzot atmiņā uzpeldēja kāda pirmspubertātes perioda saruna ar vecvecmāmuļu.
- Pēc atgriešanās mājās no dzemdību nodaļas dvīnīšiem būs jāiepazīstas ar daudziem tuviniekiem, - - ar abiem brāļiem no tēta puses - - deviņgadīgo Jāni un sešgadīgo Markusu, ar vecvecākiem Natāliju un Genādiju, Mārīti un Ilgoni, ar Dženetas dzimtas vecāko pārstāvi - - vecvecmāmuļu Jeļizavetu, ar brālēniem un māsīcām.
- - radinieki - pierobežas iedzīvotāji, kuriem ar otras valsts pierobežas iedzīvotājiem pastāv sekojošas radniecības attiecības: vecāki, bērni, miesīgi brāļi un māsas, laulātie, vectēvi, vecmāmuļas, vecvectēvi, vecvecmāmuļas, mazbērni, mazmazbērni, znoti, vedeklas, laulāto vecāki, laulāto māsas un brāļi, adoptētie, adoptētāji.
- "radinieki"- pierobežas iedzīvotāju daļa, kuriem ar otras valsts pierobežas iedzīvotājiem ir šādas ģimeniskas attiecības: vecāki, bērni, brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, laulātie, vecmāmuļas, vecvecmāmuļas, vectēvi, vecvectēvi, mazbērni, mazmazbērni, tēvabrāļi, mātesbrāļi, tēvamāsas, mātesmāsas, brāļadēli, māsasdēli, brāļameitas, māsasmeitas, znoti, vedeklas, laulāto māsas un brāļi, laulāto vecāki, adoptētie, adoptētāji;
- Lietoto terminu nozīme: - pierobežas teritorija: pie Latvijas-Baltkrievijas robežas atrodošos Latvijas pagastu un Baltkrievijas ciemu ( ciematu) padomju teritorijas, - pierobežas apdzīvotās vietas-viensētas, sādžas, ciemi, ciemati un citas pastāvīgi apdzīvotas vietas pierobežas teritorijā; - pierobežas iedzīvotāji-Latvijas Republikas pilsoņi, Baltkrievijas Republikas pilsoņi, kā arī personas bez pilsonības, to skaitā bijušie PSRS pilsoņi līdz viņu pilsonības noteikšanai, kuri pastāvīgi dzīvo pierobežas apdzīvotajās vietās vismaz 6 mēnešus, - radinieki - pierobežas iedzīvotāji, kuriem ar otras valsts pierobežas iedzīvotājiem pastāv sekojošas radniecības attiecības: vecāki, bērni, miesīgi brāļi un māsas, laulātie, vectēvi, vecmāmuļas, vecvectēvi, vecvecmāmuļas, mazbērni, mazmazbērni, znoti, vedeklas, laulāto vecāki, laulāto māsas un brāļi, adoptētie, adoptētāji.