knislis2
knislis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knislis | knišļi |
| Ģen. | knišļa | knišļu |
| Dat. | knislim | knišļiem |
| Akuz. | knisli | knišļus |
| Lok. | knislī | knišļos |
1.Sīks priekšmets, mazs nieciņš.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa, pārnestā nozīmē Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mongoļu hani un batiji ar tādiem baldahīniem atgaiņājās no taigas knišļiem.
- – Ja reiz tā gribējās kādu knisli, kāpēc nepaņēma kaķi!
- Mazs melns acīmredzami nereāls knislis griestu plaisu labirintā atver nenojaustu spraugu.
- Cerams, ka šogad nebūs knišļu, jo pret tiem līdzekļu maz.
- Odi vakaros un sīkie knišļi, kas dzeļ cauri matiem.