pinkains
pinkains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pinkains | pinkaini |
| Ģen. | pinkaina | pinkainu |
| Dat. | pinkainam | pinkainiem |
| Akuz. | pinkainu | pinkainus |
| Lok. | pinkainā | pinkainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pinkaina | pinkainas |
| pinkainas | pinkainu |
| pinkainai | pinkainām |
| pinkainu | pinkainas |
| pinkainā | pinkainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pinkainais | pinkainie |
| Ģen. | pinkainā | pinkaino |
| Dat. | pinkainajam | pinkainajiem |
| Akuz. | pinkaino | pinkainos |
| Lok. | pinkainajā | pinkainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pinkainā | pinkainās |
| pinkainās | pinkaino |
| pinkainajai | pinkainajām |
| pinkaino | pinkainās |
| pinkainajā | pinkainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pinkaini apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
pinkatains apvidvārds
1.Tāds, kas ir savēlies pinkās (par matiem, bārdu u. tml.); tāds, kura apmatojums ir savēlies pinkās.
1.1.Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
1.2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
1.3.pārnestā nozīmē Tāds, kam ir pinkām līdzīgi veidojumi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš bija greizsirdīgs uz šiem pinkainajiem suņiem, kurus viņa glaudīja.
- Kapteinis Lī pārliecās pār bortu un ieskatījās pinkainajam vadonim tieši acīs.
- To aprises atgādināja sievišķi ar lielu, pinkainu suni pie sāniem.
- Bārdaini, pinkaini mežoņi no zemes aiz Krinnas upes tālu austrumos.
- Bet pretī man vecs ebrejs ar baltām pinkainām uzacīm savā bodē sēž.