pinkāties
pinkāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pinkājos | pinkājamies | pinkājos | pinkājāmies | pinkāšos | pinkāsimies |
| 2. pers. | pinkājies | pinkājaties | pinkājies | pinkājāties | pinkāsies | pinkāsieties, pinkāsities |
| 3. pers. | pinkājas | pinkājās | pinkāsies | |||
Pavēles izteiksme: pinkājies (vsk. 2. pers.), pinkājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pinkājoties (tag.), pinkāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pinkātos
Vajadzības izteiksme: jāpinkājas
1.Velties pinkās (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man līst duļķains lietus, man vakaros mirkšķina logu dzeltenā gaisma, pār mani pinkājas svina mākoņi.
- Ko pinkājaties, kā vecas meitas?!
- Un, īstenībā, pēdējais man ir ļoti svarīgs, jo mani matu gali ziemā mēdz palikt īpaši sausi un pie pirmās izdevības pinkājas.
- Tāpat suns nav piemērots tiem, kam nesagādā prieku suņa ķemmēšana - neskatoties uz to, ka labas kvalitātes kažoks neizrāda tendenci pinkāties, kā jebkurš garspalvains suns, arī lendzīrs ir regulāri jāķemmē.
- Ja mati pinkājas, tātad tie ir sausi un vasaras karstajā saulē kļūst vēl sausāki.