šķirties
Lietojuma biežums :
šķirties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
1.1.Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
2.Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
2.1.Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
2.2.Doties prom (no kurienes).
2.3.Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
2.4.Zaudēt saistību (piemēram, ar vietu, vidi).
2.5.Zaudēt, atzīt par zudušu (piemēram, domu, ideju).
3.Juridiski šķirt savu laulību.
5.parasti formā: trešā persona Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) — parasti par priekšmetiem.
Saistītās nozīmesdalīties.
5.1.Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
5.2.Vērties uz abām pasēm (piemēram, par aizkaru).
5.3.Vērties vaļā (piemēram, par grāmatas, burtnīcas lapām).
5.4.Liekties, parasti uz pretējām pusēm (par augiem, to daļām).
5.5.Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
6.lieto: reti Būt, arī kļūt atšķirīgam.
7.parasti formā: trešā persona Sekmēties, veikties (parasti par darbu, darbību).
Stabili vārdu savienojumiCeļi šķiras; ceļi izšķiras. Šķirties no dzīves (arī no pasaules).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri