šķirtne
šķirtne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķirtne | šķirtnes |
| Ģen. | šķirtnes | šķirtņu |
| Dat. | šķirtnei | šķirtnēm |
| Akuz. | šķirtni | šķirtnes |
| Lok. | šķirtnē | šķirtnēs |
1.Tas, kas (ko) šķir, atdala.
1.1.Plaisa, sprauga.
1.2.joma: apģērbi Ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums.
2.Matu, bārdas celiņš.
3.Vieta, kur ceļš dalās divos vai vairākos ceļos.
4.Diafragma1.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un zods bija ieapaļš, ar grumbu kā šķirtni pašā vidū.
- Robežas veido to šķirtni, kur telpas struktūra izpaužas visasāk.
- Šķirtne ir tik plaša, ka es nezinu, kā to likvidēs.
- Kur šī ūdens šķirtne atrodas mūsdienās, nezina neviens.
- Šķirtne starp bagātajiem un nabagajiem kļūst aizvien plašāka.