pieirt | Tēzaurs

pieirt

Lietojuma biežums :

pieirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri