piehalturēt
piehalturēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piehalturēju | piehalturējam | piehalturēju | piehalturējām | piehalturēšu | piehalturēsim |
| 2. pers. | piehalturē | piehalturējat | piehalturēji | piehalturējāt | piehalturēsi | piehalturēsiet, piehalturēsit |
| 3. pers. | piehalturē | piehalturēja | piehalturēs | |||
Pavēles izteiksme: piehalturē (vsk. 2. pers.), piehalturējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piehalturējot (tag.), piehalturēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piehalturētu
Vajadzības izteiksme: jāpiehalturē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- IRĒNA, pensionāre: – Esmu pensijā un « piehalturēju» – klāju galdus.
- – Viņš vienmēr atrod, kur piehalturēt.
- Piehalturēju sanitārajā aviācijā.
- Kāpēc bezdarbniekam smagi strādāt katru dienu, ja var saņemt bezdarbnieka pabalstu, vēl pašvaldības pabalstu, kā arī piehalturēt?
- Daudz strādāju, piehalturēju par krāvēju, bet mani atskaitīja no skolas un nosūtīja strādāt uz Vitebsku – gandrīz bez atalgojuma.