diferencēt

diferencēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	diferencēju	diferencējam	diferencēju	diferencējām	diferencēšu	diferencēsim
2. pers.	diferencē	diferencējat	diferencēji	diferencējāt	diferencēsi	diferencēsiet, diferencēsit
3. pers.	diferencē	diferencēja	diferencēs

1.Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.

1.1.Būt par pamatu (kā) diferenciācijai.

2.joma: matemātika Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	diferencēju	diferencējam	diferencēju	diferencējām	diferencēšu	diferencēsim
2. pers.	diferencē	diferencējat	diferencēji	diferencējāt	diferencēsi	diferencēsiet, diferencēsit
3. pers.	diferencē		diferencēja		diferencēs