kukņa
kukņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kukņa | kukņas |
| Ģen. | kukņas | kukņu |
| Dat. | kukņai | kukņām |
| Akuz. | kukņu | kukņas |
| Lok. | kukņā | kukņās |
2.sarunvaloda Maza, netīra dzīves vieta.
Avoti: LLVV, EH, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ēdiens bija jāvāra kukņā uz kāša, kur dūmi bija līdz zemei.
- Noliek pilnos baraviku grozus virtuvē jeb kukņā uz klona.
- Nebūtu vairs jādauzās apkārt pa pasauli un jāēd, ko liek priekšā kukņas japānis.
- Andrievs ver mazās durvis tieši uz kukņu.
- Te, kā redzat, ir kukņa.