izpērt
izpērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izperu | izperam | izpēru | izpērām | izpēršu | izpērsim |
2. pers. | izper | izperat | izpēri | izpērāt | izpērsi | izpērsiet, izpērsit |
3. pers. | izper | izpēra | izpērs |
Pavēles izteiksme: izper (vsk. 2. pers.), izperiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izperot (tag.), izpēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpērtu
Vajadzības izteiksme: jāizper
1.Stipri nopērt.
2.Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
3.apvidvārds Izšķiest, izšķērdēt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka tu esi sasilis, izpērts, un tad tu ieej aukstā vannā.
- Vidzemē mēs viens otru izperam vai nokuļam ar pūpolu zariem, vēlot veselību.
- Jaltā jau mūs izpēra un Čērčils & Co parādīja, kur latviešu vieta.
- Biju sataisījies izpērt un izmasēt sirdzējus, iekūru pirti.
- Indes pilna zeme, ko vēl nebija izpēris pērkons.