izperināt | Tēzaurs

izperināt¹

Lietojuma biežums :

izperināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.parasti formā: trešā persona Izperēt.

2.sarunvaloda Veicināt (parasti kā negatīva) rašanos.

2.1.Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri