izperēt | Tēzaurs

izperēt

Lietojuma biežums :

izperēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Perējot radīt (mazuļus).

1.1.Perējot panākt, ka (olā) pilnīgi attīstās jaunais organisms.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri