izperēt
izperēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izperēju | izperējam | izperēju | izperējām | izperēšu | izperēsim |
| 2. pers. | izperē | izperējat | izperēji | izperējāt | izperēsi | izperēsiet, izperēsit |
| 3. pers. | izperē | izperēja | izperēs | |||
Pavēles izteiksme: izperē (vsk. 2. pers.), izperējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izperējot (tag.), izperēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izperētu
Vajadzības izteiksme: jāizperē
1.Perējot radīt (mazuļus).
1.1.Perējot panākt, ka (olā) pilnīgi attīstās jaunais organisms.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Vai ir iespējams izglābt Mildas olas un izperēt tās inkubatorā?
- Mītu un skandālu apņemtais Madonnas tēls vai naudas izperētā digitālā mirāža?
- Šogad pirmo reizi vienā mājiņā ligzdu iekārtoja un mazuļus izperēja mušķērājs.
- Man atdeva jau izperētus pīlēnus saimniece, kas pati aizbrauca ekskursijā.
- Vai ir normāli, ka šis pūčulēns esot bijis izperēts janvārī?