nozīmnieks
nozīmnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nozīmnieks | nozīmnieki |
| Ģen. | nozīmnieka | nozīmnieku |
| Dat. | nozīmniekam | nozīmniekiem |
| Akuz. | nozīmnieku | nozīmniekus |
| Lok. | nozīmniekā | nozīmniekos |
nozīmniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nozīmniece | nozīmnieces |
| Ģen. | nozīmnieces | nozīmnieču |
| Dat. | nozīmniecei | nozīmniecēm |
| Akuz. | nozīmnieci | nozīmnieces |
| Lok. | nozīmniecē | nozīmniecēs |
Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, jā, arī tas ir vajadzīgs, lai kļūtu par GDA nozīmnieku.
- Un GDA nozīmnieku...
- GDA nozīmnieks.