nozintēt
nozintēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nozintēju | nozintējam | nozintēju | nozintējām | nozintēšu | nozintēsim |
2. pers. | nozintē | nozintējat | nozintēji | nozintējāt | nozintēsi | nozintēsiet, nozintēsit |
3. pers. | nozintē | nozintēja | nozintēs |
Pavēles izteiksme: nozintē (vsk. 2. pers.), nozintējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozintējot (tag.), nozintēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozintētu
Vajadzības izteiksme: jānozintē
Avoti: LLVV