noburt
noburt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noburu | noburam | nobūru | nobūrām | noburšu | nobursim |
| 2. pers. | nobur | noburat | nobūri | nobūrāt | nobursi | nobursiet, nobursit |
| 3. pers. | nobur | nobūra | noburs | |||
Pavēles izteiksme: nobur (vsk. 2. pers.), noburiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noburot (tag.), noburšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noburtu
Vajadzības izteiksme: jānobur
1.Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
1.1.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr paspējusi noburt puisi, un drosminieks arī esot gājis bojā.
- Bitiņš jau sen tevi ir nobūris, tu no viņa baidies.
- Kumpais Mozus viņus ir nobūris un pārvērtis par daļu no drupām.
- Bet šajā reizē viņš mani bija gluži nobūris un — cauri.
- Mirdzošs laiks, šķiet kā noburts, pat skatoties pa logu.