noburkšēt
noburkšēt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noburkšu | noburkšam | noburkšēju | noburkšējām | noburkšēšu | noburkšēsim |
| 2. pers. | noburkši | noburkšat | noburkšēji | noburkšējāt | noburkšēsi | noburkšēsiet, noburkšēsit |
| 3. pers. | noburkš | noburkšēja | noburkšēs | |||
Pavēles izteiksme: noburkši (vsk. 2. pers.), noburkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noburkšot (tag.), noburkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noburkšētu
Vajadzības izteiksme: jānoburkš
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
2.sarunvaloda, transitīvs Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mācītājs kaut ko noburkšēja, bet ne vārda pretim nepateica.
- Ļoti neapmierināts noburkš un palaiž vēl vienu personu pa izsist biļeti.
- Pašaiir gadījies,kad kāpju ar ratiem iekšā un zolīda izskata 2 sievietes noburkš kad palūdzu atbrīvot vietu ratiņiem.