noburkšķēt
Lietojuma biežums :
noburkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
noburkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
Locīšana
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
2.sarunvaloda, transitīvs Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri