noziņot
noziņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noziņoju | noziņojam | noziņoju | noziņojām | noziņošu | noziņosim |
| 2. pers. | noziņo | noziņojat | noziņoji | noziņojāt | noziņosi | noziņosiet, noziņosit |
| 3. pers. | noziņo | noziņoja | noziņos | |||
Pavēles izteiksme: noziņo (vsk. 2. pers.), noziņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noziņojot (tag.), noziņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noziņotu
Vajadzības izteiksme: jānoziņo
Ziņot un pabeigt ziņot (parasti mutvārdos).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es tiešām noziņoju komisijas vārdā, un tas man bija jāizdara.
- Man Galka visu noziņo, katrs tavs solis man ir zināms.
- Pārsūti, zvani uz mobilajiem un noziņo man, kad skanēs!
- 4. martā tiesībsargājošām iestādēm tika noziņots par ceļu satiksmes negadījumu.
- Attiecīgais likumprojekts iet vienotā paketē ar likumprojektiem, par kuriem jau noziņoju.