nozīst
nozīst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozīžu | nozīžam | nozīdu | nozīdām | nozīdīšu | nozīdīsim |
| 2. pers. | nozīd | nozīžat | nozīdi | nozīdāt | nozīdīsi | nozīdīsiet, nozīdīsit |
| 3. pers. | nozīž | nozīda | nozīdīs | |||
Pavēles izteiksme: nozīd (vsk. 2. pers.), nozīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozīžot (tag.), nozīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozīstu
Vajadzības izteiksme: jānozīž
1.Zīžot nosūkt.
2.Ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Nezinu, kādu laiku jāpatur, lai nozīž Lulu pienu.”
- Krūtis nozīstas līdz asinīm, bet puncītī – nekā...
- Pliki gurni ap metāla stabu, nenozīstas krūtis, melnas zeķes, Mohendžodaro un muskuļota mugura.
- Šad un tad mēdzu iegriezties jauno māmiņu portālā Cālis, lai ar šausmām lasītu par piekakātiem pamperiem, nozīstām krūtīm, negulētām naktīm un izlaistu indigo bērnu kaprīzēm.
- Samierinoties ar Viņa bērnu nozīstajām krūtīm, apaļumiem, ribainumu vai mīkstajām pavēderēm, ko nenovēršami mūsos atstāja laiks, un klusībā priecājoties, ka visas esam vēl tīri tā nekas.