nozīme1
Lietojuma biežums :
nozīme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nozīme | nozīmes |
| Ģen. | nozīmes | nozīmju |
| Dat. | nozīmei | nozīmēm |
| Akuz. | nozīmi | nozīmes |
| Lok. | nozīmē | nozīmēs |
noz. saīsinājums
1.Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
PiemēriVarbūt krusta atņemšanai bija simboliska nozīme ar nepārprotamu norādi?
Piemēri
- Varbūt krusta atņemšanai bija simboliska nozīme ar nepārprotamu norādi?
- Gadsimtiem ilgi cilvēce ir centusies izprast sapņu nozīmi.
- Tos būs grūti atšķirt no agrāk iesietajiem, turklāt katram mezglam bija sava nozīme.
Saistītās nozīmessaturs, būtība, kodols, jēga, pamatbūtība.
Saistītās nozīmes
Aptuvenie sinonīmi
būtība1 — Vissvarīgāko, raksturīgāko īpašību vai attiecību kopums, kas ir kāda priekšmeta, parādības pamatā.
jēga1 — Nozīme, saturs.
kodols9 — Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
pamatbūtība1 — Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā.
pamatjēga1 — Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
saturs3.1 — Būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
Stabili vārdu savienojumiNozīmes dominance.
Stabili vārdu savienojumi
- Nozīmes dominance vārdkoptermins; joma: psiholoģija — tendence neievērot sīkas detaļas, ko izraisījusi uzmanība pret stimula vai notikuma globālo nozīmi
1.1.joma: valodniecība Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
PiemēriTiešā un pārnestā nozīmē.
Piemēri
- Tiešā un pārnestā nozīmē.
Stabili vārdu savienojumiAtvasinātā nozīme. Nozīmes maiņa.
Stabili vārdu savienojumi
- Atvasinātā nozīme vārdkoptermins; joma: valodniecība — sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme
- Nozīmes maiņa vārdkoptermins; joma: valodniecība — valodas vienības (parasti - vārda) attiecināšana uz citu konkrēto reāliju konkrētā valodas lietojumā, kas saistīts ar pārmaiņām attiecīgās valodas vienības jēdzieniskajā saturā
- Nozīmes nianse vārdkoptermins; joma: valodniecība — no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu
- Nozīmes nobīde vārdkoptermins; joma: valodniecība — ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā
- Nozīmes pamatkomponents vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem
- Nozīmes papildkomponents vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru
- Nozīmes pārnesums vārdkoptermins; joma: valodniecība — 1. Vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija2. Terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
- Nozīmes precizējums vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā
- Nozīmes pretstatība vārdkoptermins; joma: valodniecība — pēc kādas pazīmes pretstatītu (antonīmisku) nozīmju piemitība vienam vārdam
- Sekundārā nozīme vārdkoptermins; joma: valodniecība — daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme
- Vārda burtiskajā nozīmē — vārda tiešajā nozīmē
Tulkojumisense.
Tulkojumi
2.Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums.
PiemēriIt kā tam būtu kāda nozīme.
Piemēri
- It kā tam būtu kāda nozīme.
- Kāda naudai nozīme, ja cietis cilvēks.
- Jau pagājušā gadsimta sākumā no tālienes tika atvesta izpratne par mācīšanās un izglītības nozīmi.
Saistītās nozīmessvarīgums, nozīmība, nozīmīgums.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
svarīgums1 — Vispārināta īpašība → svarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nozīmība1 — Vispārināta īpašība → nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmīgums.
nozīmīgums1 — Vispārināta īpašība → nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmība.
Hiponīmi
autoritāte1 tikai formā: vienskaitlis — Vispāratzīta nozīme, ietekme; vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
funkcija1 — Uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai).
loma2 — Funkcija, uzdevums; nozīme.
uzdevums1.1 — Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
Hiperonīmi
funkcija1 — Uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai).
loma2 — Funkcija, uzdevums; nozīme.
uzdevums1.1 — Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Abstrakts nojēgums ↔ Ietver nosaukto: nozīmīgs1 — Tāds, kam ir liela nozīme2, vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs.
Abstrakts nojēgums ↔ Ietver nosaukto: nozīmīgs1.3 — Tāds, kas ir ļoti svarīgs, ar kuru ir svarīgas attiecības, arī būtiski ietekmējošs (kāda) dzīvē (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiNav nozīmes.
Stabili vārdu savienojumi
- Nav nozīmes kolokācija — saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt)
Avoti: LLVV, VsV, MLVV, TWN, Psv, ĒiV
Korpusa piemēri:šeit