nozīme1
nozīme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nozīme | nozīmes |
| Ģen. | nozīmes | nozīmju |
| Dat. | nozīmei | nozīmēm |
| Akuz. | nozīmi | nozīmes |
| Lok. | nozīmē | nozīmēs |
noz. saīsinājums
1.Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
PiemēriVarbūt krusta atņemšanai bija simboliska nozīme ar nepārprotamu norādi?
- Varbūt krusta atņemšanai bija simboliska nozīme ar nepārprotamu norādi?
- Gadsimtiem ilgi cilvēce ir centusies izprast sapņu nozīmi.
- Tos būs grūti atšķirt no agrāk iesietajiem, turklāt katram mezglam bija sava nozīme.
Stabili vārdu savienojumiNozīmes dominance.
- Nozīmes dominance vārdkoptermins; joma: psiholoģija — tendence neievērot sīkas detaļas, ko izraisījusi uzmanība pret stimula vai notikuma globālo nozīmi
1.1.joma: valodniecība Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
PiemēriTiešā un pārnestā nozīmē.
- Tiešā un pārnestā nozīmē.
Stabili vārdu savienojumiAtvasinātā nozīme. Leksiskā nozīme.
- Atvasinātā nozīme vārdkoptermins; joma: valodniecība — sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme
- Leksiskā nozīme vārdkoptermins; joma: valodniecība — vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē
- Nozīmes maiņa vārdkoptermins; joma: valodniecība — valodas vienības (parasti - vārda) attiecināšana uz citu konkrēto reāliju konkrētā valodas lietojumā, kas saistīts ar pārmaiņām attiecīgās valodas vienības jēdzieniskajā saturā
- Nozīmes nianse vārdkoptermins; joma: valodniecība — no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu
- Nozīmes nobīde vārdkoptermins; joma: valodniecība — ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā
- Nozīmes pamatkomponents vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem
- Nozīmes papildkomponents vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru
- Nozīmes pārnesums vārdkoptermins; joma: valodniecība — 1. Vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija2. Terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
- Nozīmes precizējums vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā
- Nozīmes pretstatība vārdkoptermins; joma: valodniecība — pēc kādas pazīmes pretstatītu (antonīmisku) nozīmju piemitība vienam vārdam
- Sekundārā nozīme vārdkoptermins; joma: valodniecība — daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme
- Vārda burtiskajā nozīmē — vārda tiešajā nozīmē
- Vārda burtiskā nozīme; vārdu savienojuma burtiskā nozīme vārdkoptermins — vārda, arī vārdu savienojuma tiešā nozīme
- Vārda pārnestā nozīme; vārdu savienojuma pārnestā nozīme vārdkoptermins; jomas: literatūrzinātne, valodniecība — vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības
- Vārda tiešā nozīme; vārdu savienojuma tiešā nozīme joma: valodniecība — vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju
Tulkojumisense.
2.Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums.
PiemēriIt kā tam būtu kāda nozīme.
- It kā tam būtu kāda nozīme.
- Kāda naudai nozīme, ja cietis cilvēks.
- Jau pagājušā gadsimta sākumā no tālienes tika atvesta izpratne par mācīšanās un izglītības nozīmi.
Stabili vārdu savienojumiNav nozīmes.
- Nav nozīmes kolokācija — saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt)
Avoti: LLVV, VsV, MLVV, TWN, Psv, ĒiV
Piemēri valodas korpusos:šeit