Pavasara versija 2021
328 944 vārdi
48 692 frāzes
būtība
būtība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
1.Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā.
Kāda ir lietas būtība? [Māris Čaklais, Izaicinājums. Rīga, Pētergailis, 2003.]
Neviens te nesaprot konceptuālisma būtību... [Alise Tīfentāle, Rīgas siltums. Rīga, Atēna, 2003.]
Bija visur dzirdamas runas, ka šis likums savā būtībā ir netaisns. [Māris Čaklais, Izaicinājums. Rīga, Pētergailis, 2003.]
Šķiet, es uztvēru vismaz notiekošā būtību. [Rimants Ziedonis, Prozas lasījumi: klātienē un neklātienē (Pastaiga). Rīga, Dienas grāmata, 2006.]
// Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
Tik naivs jautājums, bet tas lieliski izteica Agras būtību. [Dace Priede, Kamenes uz stīgām. Rīga, Karogs, 1997.]
2.parasti formā: apstākļa vārda nozīmē, lokatīvs Patiesībā, īstenībā; faktiski.
Būtībā par to vispār nevajadzētu runāt, jo tā uztverama emocionāli, nevis intelektuāli. [Alise Tīfentāle, Rīgas siltums. Rīga, Atēna, 2003.]
Būtībā mikrofonu uzstādīšanu neviens likuma pants neaizliedz. [Andris Kolbergs, Civilizēto krokodilu sindroms. Rīga, Dienas grāmata, 2005.]
Būtībā tas arī bija viņa vienīgais trūkums. [Dace Rukšāne, Beatrises gultas stāsti. Rīga, Atēna, 2002.]
Viņi te nesēs un nepļaus, pēc būtības viņi šeit ir svešinieki. [Inga Ābele, Sniega laika piezīmes (Mainīga virziena vējš. Sieviete). Rīga, Atēna, 2004.]
Avoti: LLVV, TWN, MLVV
Korpusa piemēri: