raksturs
Lietojuma biežums :
raksturs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
PiemēriIzkopt rokrakstu nozīmē izkopt raksturu.
Saistītās nozīmesbūtība, daba.
Tulkojuminature, character, fiber.
1.1.pārnestā nozīmē Griba.
PiemēriMan jau vājš raksturs, grūti pateikt “nē” skriešanai, bet mācos.
Saistītās nozīmesgriba.
Tulkojumivolition.
1.2.Mākslā — cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
PiemēriRomāna centrālais raksturs ir Vidzemes lauku tirgotāja un krodzinieka meita Zane, kas dzimusi kādā no divdesmitā gadsimta agrīnajiem gadiem.
Saistītās nozīmespersona, personāžs.
Stabili vārdu savienojumiRaksturu komēdija.
Tulkojumifictional character, fictitious character.
1.3.Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums.
PiemēriTie, kam ir mājas mīluļi, taču labi zina, cik atšķirīgi tie ir pēc rakstura!
2.Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
PiemēriŠie kuģi neuztur radiosakarus, kapteiņi neziņo par kravas raksturu, dreifē ar« ievilktiem nagiem».
Saistītās nozīmes
Tulkojuminature, quality, character.
2.1.Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
PiemēriTā var būt vienīgi piemērota vai nepiemērota atkarībā no konflikta rakstura.
2.2.Veids, paveids.
PiemēriIemācoties sevi pazīt, mainot savu attieksmi, var ievērojami mainīt slimības raksturu.
Saistītās nozīmesveids.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit