Paplašinātā meklēšana
Meklējam būtība.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (137):
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība.
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
- izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana.
- saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
- garīgā seja Cilvēka būtība.
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- neatkarīgā iedzimšana dažādu pazīmju kombinēšanās hibrīdos saskaņā ar varbūtības likumiem.
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
- eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta.
- Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā.
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
- deontoloģija Ētikas nozare, kurā aplūko pienākuma, jābūtības, morālo prasību un profesionālās ētikas problēmas.
- moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā.
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- pamatsaturs Galvenais saturs, būtība, raksturīgākais.
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība.
- penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji.
- divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.
- ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura.
- atminēšana iedomāšanās, izprašana, aptveršana (kā jēgas, nozīmes, būtības, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); risinājuma atrašana; uzminēšana
- prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
- spējība Iespēja, varbūtība.
- varbūtne Iespēja, varbūtība.
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
- nopietns incidents incidents, kurā ievērojami palielinās aviācijas negadījuma varbūtība.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā.
- Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu.
- Farns Irāņu mitoloģijā - dievišķā būtība; spēks, kas piešķir svētību, bagātību un labumu.
- šanse Izredzes; izdošanās varbūtība.
- lieta Jautājums (piemēram, pārrunās); būtība, kodols.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
- atdarināšana Jēdziens mākslas kā īstenības atveides izcelsmes un būtības raksturošanai.
- justies savā elementā justies brīvi, labi, atraisīti, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- izmeklēšanas eksperiments kāda fakta varbūtības pārbaude krimināllietā, ievērojot kriminālprocesuālās normas un, izmantojot kriminālistiskās tehnikas izstrādātos paņēmienus un līdzekļus.
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- izskaidrošana Kaut kā būtības, cēloņu atklāšana.
- izskaidrojums Kaut kā būtības, cēloņu atklāšanas, interpretācijas rezultāts.
- tiesas spriešana krimināllietas izšķiršana pēc būtības pēdēja iztiesāšanas posmā, kurā notiek sprieduma taisīšana un pasludināšana.
- Svētā Trīsvienība kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem).
- izpirkumnoma Līzings - īpaša kreditēšanas forma, kuras būtība ir līzinga objekta iegāde.
- pārkāpt sev pāri mainīt savu dabu, raksturu, paradumus, rīkotie pretēji savai iekšējai būtībai.
- gadījumskaitlis mākslīgi radītas skaitļu secības elements, kura atrašanās varbūtība šajā secībā ir zināma.
- moralizēšana Morālās jābūtības absolutizācija, pamācību došana, normu, vērtību propaganda un deklarācija ārpus sociālās prakses un reālās situācijas.
- neesamība Nebūtība (1).
- nekuriene Nebūtība (1).
- nesaule Nebūtība, nāve.
- nebūtne Nebūtība, neesamība.
- ajāti Nebūtība, Vēdantas pamatdogmāts.
- neesība nebūtība; stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- nebūtiene Nebūtība.
- neziņa Nebūtība.
- noslēpums neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam).
- hārdkors Nesagraujamais kodols, nemainīgā būtība.
- risks neveiksmes varbūtība.
- nosacītā varbūtība notikuma B varbūtība, pieņemot, ka notikumi A un B ir savstarpēji atkarīgi un ka notikums A jau ir noticis
- neiespējamais notikums notikums, kas dotajos apstākļos nav iespējams; tā varbūtība ir 0.
- drošais notikums notikums, kurš iestājas vienmēr un kura varbūtība ir 1.
- validitāte Pamatotība - pārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kā atbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām, prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums ir pamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim.
- hipostāze Pamats, būtība, viela, realitāte.
- aizmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- apmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizsmērēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- saistītā iedzimšana parādība, ka hibrīdiem vecāku pazīmju kombinācijas ir sastopamas biežāk, nekā sagaidāms, pamatojoties uz varbūtības likumiem.
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
- trīsvienība Parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- izlēkt no savas ādas pārvērsties, mainīt savu dabu, raksturu, rīkoties pretēji savai iekšējai būtībai.
- pēc sava ģīmja un līdzības pašam līdzīgs, paša būtībai atbilstošs.
- no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība.
- ad rem pēc būtības; _burtiski_: "pie lietas".
- žiromagnētiskais kurss pēc fizikālās būtības magnētiskais kurss, kas iegūts, kompleksi apstrādājot magnētisko un žiroskopisko (nosacīto) kursu; tā priekšrocība salīdzinājumā ar magnētisko kursu ir tā relatīvi mazās fluktuācijas lidojuma laikā.
- es Persona, personas būtība, būtiskais personā.
- prezumpcija Pieņēmums uz varbūtības pamata.
- argumentum ad rem pierādījums, kas balstīts uz patiesajiem lietas apstākļiem, pierādījums pēc būtības.
- Fu Pirmatnējā nebūtība Rietumāfrikas bambaru pasaules radīšanas mītā.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- atrisināmības problēma problēmas būtība - noteikt, vai eksistē dotā uzdevuma risināšanas algoritms, t. i. via var atrast šī uzdevuma atrisinājumu, izpildot ierobežotu skaitu elementāru operāciju (soļu).
- atteikšanās ierosināt krimināllietu procesuāls institūts, kura mērķis un būtība ir nepieļaut krimināllietas ierosināšanu bez pietiekama pamata un pastāvot apstākļiem, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā.
- slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju.
- preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība.
- Gla Rietumāfrikas bambaru pasaules radīšanas mītā pirmā parādība-būtne "Zināšana", kas radās no pirmatnējās nebūtības Fu.
- ekshērēdācija Romiešu tiesību institūts, kura būtība ir tā, ka tiek atstumti no mantojuma tie mantinieki, kam pēc likuma ir tiesība mantot (neatraidāmi mantinieki).
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
- miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
- geštalts Savstarpēji saistītu psihisku veidojumu kopums, kura būtība nav atklājama, pētot atsevišķas sastāvdaļas (veselums atšķiras no daļu summas).
- ens Scholastikā katra lieta vai būtība.
- akatalepsija Seno skeptiķu uzskats par lietu būtības neizzināmību.
- pašizpausme Sevis, savas būtības, personības izpausme.
- pašizteiksme Sevis, savas būtības, personības izteiksme.
- pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana.
- pašizzināšana Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izzināšana.
- pašizziņa Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izziņa.
- sociālais darbs ar senioriem sociālā darba specializācija, kuras fokusā ir senioru dzīves kvalitātes un labbūtības nodrošinājums, neatkarības un autonomijas, kā arī cieņpilnas izturēšanās veicināšana.
- apelācija Sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- vārda pēc Tā, ka (kā) nosaukums neatbilst attiecīgā priekšmeta, parādības u. tml. būtībai.
- vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
- patiess Tāds, kas atbilst būtībai, bet parasti ir slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm.
- īsts Tāds, kas atbilst būtībai, bet tiek slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm; patiesais.
- formāls Tāds, kas ir atrauts no būtības.
- gūšķīgs Tāds, kas ir gūšķis pēc savas būtības.
- organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā; tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
- būtisks tāds, kas ir saistīts ar būtību; tāds, kurā izpaužas būtība.
- dziļš Tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
- nejaušs Tāds, ko izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
- vulgārs Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piemēram, par kādu faktu, cilvēka darbību).
- pievilcīgs Tāds, kura būtība, personība piesaista citu cilvēku uzmanību un izraisa viņos patiku.
- šķietams Tāds, kura būtības atspoguļojums, uztvere neatbilst vai tikai daļēji atbilst īstenībai.
- mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); arī vienpusīgs.
- dakiņas Tantrisko skolu mācībā tās ir dievu un debesu iemītnieku pavadones, kas simbolizē viņu būtības enerģētisko spēku - prādžņu.
- propozīcija Teikuma "nenoteiksme" jeb daudziem teikumiem kopīgs semantiskais kodols, kas apaug ar laika, izteiksmes, varbūtības, ticamības utt. nojēgumiem.
- solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu".
- patiess Terminoloģiskos vārdu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai.
- spriedums civillietā tiesas nolēmums, ar kuru civillietu izspriež pēc būtības pirmās un apelācijas instances tiesās, taisa arī kasācijas instances tiesa, pārbaudot apelācijas instances tiesas sprieduma likumību.
- normatīvisms tiesību reālistiskā koncepcija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība ir tikai tiesību normu esamība to savstarpējās attiecībās ar citām - augstāka un zemāka ranga normām.
- lietas iztiesāšana tiesvedības stadija, kurā pirmās instances tiesa izskata un izspriež pēc būtības civillietas un krimināllietas.
- nekas Tukšums, nebūtība.
- koncepcija Uz teorētiskām atziņām balstīta priekšmeta, parādības vai notikuma būtības apraksts vai izskaidrojums; teorijas iedīglis.
- vagarība Vagara daba, raksturs, būtība.
- apdrošināšanas risks varbūtība vai iespēja, ka varētu iestāties apdrošināšanas gadījums.
- ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
- eventuālitāte Varbūtība, iespējamība.
- albedo Varbūtība, ka neitrons, kas ir iekļuvis vidē caur noteiktu virsmu, atgriezīsies atpakaļ caur to pašu virsmu.
- darba vides risks varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe.
- probabilitāte Varbūtība, šķietamība.
- šance Varbūtība; izdevība.
- ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni).
- mahāmudra Viena no galvenajām vadžrajānas skolām, kuras adepta mērķis ir "tukšuma izpratne", kas ir iluzorās būtības pamats; pasaulīgās dzīves ziņā - pilnīga garīga atbrīvošanās no jebkādas nosacītības.
- Minesotas modelis viena no pieejām atkarību atveseļošanā, kas balstās uz psiholoģijas, psihiatrijas un medicīnas atziņām un praksi darbā ar pacientiem ar atkarību; tiek skaidrota atkarības būtība, procesi, pazīmes, tiek atklātas likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālajām reakcijām un rīcību; tiek kombinētas grupu nodarbības un individuālais darbs.
- nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
- mentālās veselības aprūpe viens no veselības aprūpes jomas virzieniem cilvēkiem ar mentālās vai psihiskās veselības traucējumiem; tā mērķis ir indivīda emocionālās, psiholoģiskās un sociālās labbūtības veicināšana, drošības un atbalsta sniegšana, nodrošinot šo cilvēku neatkarīgas dzīves iespējas un pašnoteikšanos.
būtība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV