nepieciešamība
nepieciešamība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nepieciešamība | nepieciešamības |
| Ģen. | nepieciešamības | nepieciešamību |
| Dat. | nepieciešamībai | nepieciešamībām |
| Akuz. | nepieciešamību | nepieciešamības |
| Lok. | nepieciešamībā | nepieciešamībās |
1.Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
PiemēriIespējams, šo iekšējo nepieciešamību manī rada pilnīga neatkarība.
- Iespējams, šo iekšējo nepieciešamību manī rada pilnīga neatkarība.
- Vienkārši jūt nepieciešamību sagādāt otram prieku.
- Nepieciešamības spiests, cilvēks ir uz daudz ko spējīgs.
Stabili vārdu savienojumiNepieciešamības stāvoklis.
- Nepieciešamības stāvoklis vārdkoptermins; joma: jurisprudence — stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību
- Pirmās nepieciešamības priekšmeti, uzturlīdzekļi vārdkoptermins — priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt
1.1.Tas, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt.
PiemēriCivilizētā sabiedrībā arī kultūra – tāpat kā izglītība – pieder pie dzīves pamata nepieciešamībām.
- Civilizētā sabiedrībā arī kultūra – tāpat kā izglītība – pieder pie dzīves pamata nepieciešamībām.
2.joma: filozofija Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit