1.Priekšmets (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
Istabas lietas — istablietas.
Lietas koks — 1.Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1).2.Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls; lietaskoks (2).
Rotas lieta — priekšmets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
Smalka lieta — īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
// joma: filozofija Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga.
// formā: daudzskaitlis Darba rīki, piederumi.
2.Pasākums, darbība.
Ķerties pie lietas — pievērsties būtiskajam, galvenajam (kādā darbā, pasākumā).
Lielas lietas — plaši pasākumi, darījumi.
Lieta beigta — saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
Lieta darīta sarunvaloda — saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Raibas lietas — ļoti dažādi pasākumi, darījumi.
Valsts iekšējās lietas — suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību.
// Jautājums (piemēram, pārrunās); būtība, kodols.
Goda lieta — tas, kas saistīts ar (cilvēka) morālo, ētisko vērtību, vērtējumu.
Skaidra lieta — tas, kas ir skaidri zināms.
Veca lieta — tas, kas ir jau sen zināms.
// Parādība, apstāklis.
Briesmu lietas — Briesmīgi notikumi, fakti.
Brīnumu lietas — neparasti, neticami notikumi, fakti.
Gaumes lieta — tas, kas saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
Kauna lieta — morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība.
Nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks — saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
Par visām lietām — par visu vairāk.
Viena lieta — atsevišķa parādība, apstāklis.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta — lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
3.Lietvedībā — dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
Personiskā (arī personīgā) lieta — materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
4.joma: jurisprudence Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu); tiesas process.
Civila lieta — civillieta.
Ievadīt lietu — uzsākt, ierosināt tiesas procesu.
Izbeigt lietu joma: jurisprudence — pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
Izņemt lietu (no kādas tiesas) joma: jurisprudence — nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
Krimināla lieta — krimināllieta.
Lietu piekritība — jurisdikcijas institūciju izskatīšanai pakļauto lietu sadalījums starp atsevišķiem šo institūciju posmiem (struktūrvienībām).
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija — komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
// Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
// Attiecīgo dokumentu kopums.
Stabili vārdu savienojumi:
△Lietas koks — 1. Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1).2. Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls; lietaskoks (2).
Avoti: LLVV