žogs1
žogs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žogs | žogi |
| Ģen. | žoga | žogu |
| Dat. | žogam | žogiem |
| Akuz. | žogu | žogus |
| Lok. | žogā | žogos |
1.Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
PiemēriŠķūni no pārējās zonas atdala žogs.
- Šķūni no pārējās zonas atdala žogs.
- Klostera ēkas no skolas dārza atdala augsts, čugunā kalts žogs.
- Kamēr Zalktiene uzkavējās pie mājas, Odziene nostājās pie kāršu žoga vārtiem, atvēra tos un pavēra muti.
1.1.Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
Stabili vārdu savienojumiKā caur žogu izrauts; kā caur žogu izvilkts; kā caur sienu izrauts; kā caur sienu izvilkts.
- Kā caur žogu izrauts; kā caur žogu izvilkts; kā caur sienu izrauts; kā caur sienu izvilkts sarunvaloda, frazeoloģisms — saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit