Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
mīkla2
mīkla sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.mīklamīklas
Ģen.mīklasmīklu
Dat.mīklaimīklām
Akuz.mīklumīklas
Lok.mīklāmīklās
1.Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
PiemēriDiāna nīka gultā, palūkojās žurnālā un, atcerējusies, ka nav atrisinājusi krustvārdu mīklu, sameklēja rakstāmo.
  • Diāna nīka gultā, palūkojās žurnālā un, atcerējusies, ka nav atrisinājusi krustvārdu mīklu, sameklēja rakstāmo.
  • – Varbūt paminēsim mīklas?
  • Ja nevarēšu tavu mīklu uzminēt, tu varēsi iet.
  • Mīklu minēšana esot viens no viņas hobijiem, saka Vēsma.
Saistītās nozīmesjautājums, problēma, problēmjautājums, lieta.
Hiperonīmi
Stabili vārdu savienojumiKrustvārdu mīkla.
Tulkojumiriddle, conundrum, enigma, brain-teaser, puzzle.
(LV šaurāka nozīme) riddle, conundrum, enigma, brain-teaser
a difficult problem
(LV plašāka nozīme) puzzle, puzzler, mystifier, teaser
a particularly baffling problem that is said to have a correct solution; "he loved to solve chessmate puzzles"; "that's a real puzzler"
[Princeton WordNet 3.0]
2.Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
PiemēriMan bija liela mīkla, kā tik ātri iespējams sagatavot tik pieklājīgu cienastu.
  • Man bija liela mīkla, kā tik ātri iespējams sagatavot tik pieklājīgu cienastu.
  • Par krieviem nezinu, tie man ir mīkla, bet neticu, ka franči ilgi pacietīs.
  • – Kāpēc Ludo tevi liek mierā, tā man ir mīkla.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Abstrakts nojēgums ↔ Ietver nosaukto: mīklains1Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
Stabili vārdu savienojumiRunāt mīklās.
  • Runāt mīklās frazēma runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit