liet
Lietojuma biežums :
liet 1. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | leju | lejam | lēju | lējām | liešu | liesim |
| 2. pers. | lej | lejat | lēji | lējāt | liesi | liesiet, liesit |
| 3. pers. | lej | lēja | lies | |||
Pavēles izteiksme: lej (vsk. 2. pers.), lejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lejot (tag.), liešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lietu
Vajadzības izteiksme: jālej
1.Panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Izplatīt (parasti spožu, gaismu, siltumu); izplatīt (skaņas, smaržas).
2.transitīvs Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
2.1.Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās).
Stabili vārdu savienojumiLiet laimes (laimi).
Stabili vārdu savienojumi
Liet laimes (laimi) frazēma — liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
2.2.Virzot (kādu masu) veidnē, apvalkā, gatavot (ko no tās).
3.sarunvaloda, intransitīvs Veikli runāt ko neticamu, fantazēt; veikli melot.
4.apvidvārds Sist.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, kliest, koklēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
šautīt1 — Šaust, sist.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
vanckāt2 — Sist, pērt.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
iedābt1 — Iesist.
iegniezt1 — Iesist.
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
Stabili vārdu savienojumiLiet (cita) asinis. Liet (rūgtas arī gaužas) asaras. Liet čugunu. Liet eļļu (arī taukus) ugunī.
Stabili vārdu savienojumi
Liet (cita) asinis idioma — slepkavot, nogalināt.Liet (rūgtas arī gaužas) asaras frazēma — stipri raudāt, žēli raudāt.Liet čugunu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — melot, runāt nenopietniLiet eļļu (arī taukus) ugunī idioma — radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).Liet galvā (arī mutē), arī liet (kā) ar karoti (mutē) sarunvaloda, idioma — ļoti rūpīgi skaidrot, mācīt.Liet sviedrus idioma — smagi strādāt (parasti fiziski).Liet ūdeni sarunvaloda, idioma — 1. Runāt nesaturīgi, tukši2. Veikli runāt ko neticamu; veikli melotLiet ūdeni uz (kāda) dzirnavām idioma — palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maisīšanas gaitā neizšėīdušās daĜiĦas atfiltrēja, lejot šėīdumu caur stikla filtru.
- Tā pamatoti nobiedēja Latvijas sabiedrību, lejot eļļu tradicionālā antivāciskuma ugunī.
- E liet - kopējais Latvijas galalietotāju elektroenerģijas patēriņš [kWh].
- Tad lej virsū verdošu ūdeni - pilnu spaini un pievieno citronskābi.
- Lej formiņās un liec krāsns vidējā nodalījumā augšas un apakšas režīmā.