Paplašinātā meklēšana

Meklējam liet.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (52):

Atrasts normatīvajos komentāros (45):

Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _pielēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _pielēkt_. (šķirklī pielēkt)
Salīdzinājuma attieksmju izteikšanai lietotā vārda _kā_ vārdšķira latviešu valodniecībā tiek interpretēta dažādi -- to uzskata gan par saikli, gan par partikulu, šķīrumu nosakot pēc funkcijām teikumā (Latviešu valodas gramatika, LU Latviešu valodas institūts, 2013, 645.--646. lpp.). Šajā vārdnīcā tas norādīts kā saiklis, uzsverot salīdzinātājdaļas piesaistīšanas funkciju. (šķirklī kā)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _uzlēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _uzlēkt_. (šķirklī uzlēkt)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _palēkties_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _palēkties_. (šķirklī palēkties)
Pareizrakstības vārdnīcās forma _nopludināt_ nav reģistrēta, bet tā praksē tiek lietota visbiežāk. (šķirklī nopludināt)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _uzlēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _ielēkt_. (šķirklī ielēkt)
Jaunākos avotos lietuviešu valodas īpašvārds _Neris_ kļūdaini atveidots kā _Nēre_. Lietuviešu valodā upes nosaukumā _Neris_ _e_ ir īsais saknes patskanis, tāpēc nav pamata to pagarināt arī latviešu valodā. Pareizs šī vārda atveidojums latviski ir _Nere_. (šķirklī Nere)
Nelokāms lietvārds *Dnipro* apstiprināts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2017. gadā. Arturs Hansons un Māra Poļakova grāmatā "Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā" (2023) norāda: *Дніпро* latviešu valodā atveidojams atbilstoši rakstībai un izrunai ukraiņu valodā un iekļaujams latviešu valodas locījumu sistēmā; proti, gan upes, gan pilsētas nosaukumam jābūt *Dņipra*. (šķirklī Dnipro)
Diezgan bieži sastopams vārdu _lesbiete, lesbisks, lesbisms_ lietojums ar _z_: _lezbiete, lezbisks, lezbisms_. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar _s_: _lesbiete, lesbisks, lesbisms_. (šķirklī lesbisks)
Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, tāpēc no pareizrakstības viedokļa vēlamais variants ir *T krekls*. (šķirklī T-krekls)
LZA Terminoloģijas komisija (lēmums Nr. 80) iesaka lietot sieviešu dzimtes formu _advente_. (šķirklī advents)
Vārds *pašreiz* darināts no vārdiem *[šajā] pašā reizē*. Valodas praksē bieži sastopamais variants *patreiz*, iespējams, radies kontaminācijā no vārdiem *patlaban* un *pašreiz*. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds *pašreiz*. (šķirklī pašreiz)
Jāievēro, ka vārds _papildu_ tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds _papildus_ – ar darbības vārdu. (šķirklī papildu)
MLVV norādīts, ka par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani _a_ – _rasols_. (šķirklī rasols)
Vārdu atgriezt nav vēlams lietot ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar 4. nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums 2. nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar šādu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
Vārdu _pārpildīt_ nav ieteicams lietot 3. nozīmē 'pārsniegt'. (šķirklī pārpildīt)
Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
Verbs *sokas* tiek uzskatīts par bezpersonas verbu, kam mūsdienu valodā nenoteiksmi un citas formas nelieto. Pie leksēmām ir norādītas paralēlas tagadnes (*sekties*) un pagātnes (*sokties*) pamatformas, tomēr to lietojums pagaidām nav izpētīts un ir šaubas par leksēmas *sokties* locīšanas paradigmu. (šķirklī sekties)
Vārds _birojs_ ir senāks aizguvums no franču valodas vārda _bureau_, savukārt _ofiss_ – jaunāks aizguvums no angļu vārda _office_, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu _birojs_. (Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/en/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=ofiss&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1) (šķirklī ofiss)
Latviešu valodas praksē šis īpašvārds bieži kļūdaini tiek atveidots kā _Lēvene_, tomēr pareizi vārds atveidojams kā 4. deklinācijas lietvārds _Lēvena_. (šķirklī Lēvena)
Sarunvalodā sastopamas dažādas šī lietvārda formas, bet apstiprinātais termins ir _skeneris_, kas atbilst principam aizgūt pēc izrunas. (šķirklī skeneris)
MLVV ieteikts lietot aizguvuma *emodži* vietā. (šķirklī reālijzīme)
Praksē nereti sastopams saliktenis _ilgspējīgs_, kas veidots no apstākļa vārda _ilgi_ un īpašības vārda _spējīgs_, resp., ‘ilgi spējīgs’, tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu _ilgtspējīgs_. (šķirklī ilgtspējīgs)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _lēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _lēkt_. (šķirklī lēkt)
Ieteicams lietot tad, kad domāti vairāk nekā divi līmeņi. Ja domāti divi līmeņi, var lietot vārdu _vairāklīmeņu_. (šķirklī daudzlīmeņu)
Diezgan bieži sastopams vārdu _lesbiete, lesbisks, lesbisms_ lietojums ar _z_: _lezbiete, lezbisks, lezbisms_. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar _s_: _lesbiete, lesbisks, lesbisms_. (šķirklī lesbiete)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2015. gadā kā pareizāku šī vārda formu ieteikusi *štrīcele*, tomēr, kā var spriest pēc Korpuss.lv datiem 2025. gadā, šī forma nav iegājusies, jo praksē sastopams tikai šī vārda lietojums ar garo patskani. (šķirklī štricele)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2015. gadā ieteikusi aizguvuma _vraps_ (angļu _wrap_) vietā lietot nosaukumu _tītenis_ vai vārdkopu _maizes tītenis_. (šķirklī vraps)
Diezgan bieži sastopams vārdu _lesbiete, lesbisks, lesbisms_ lietojums ar _z_: _lezbiete, lezbisks, lezbisms_. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar _s_: _lesbiete, lesbisks, lesbisms_. (šķirklī lesbisms)
Šī svešvārda atveidē sastopami dažādi rakstības varianti. Lai novērstu nekonsekvenci svešvārdu pareizrakstībā, Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi visbiežāk lietoto formu *piraija*, tāpēc pārējie rakstības varianti marķēti kā nevēlami. (šķirklī piraija)
Vairākiem rakstības variantiem trūkst informācijas par vienskaitļa formu lietojumu. (šķirklī vastlāvji)
Vārdu savienojumos ar _daudz_ lietvārds lietojams ģenitīva formā, piemēram, _daudz piena_. (šķirklī daudz)
Jāievēro, ka vārds _papildu_ tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds _papildus_ – ar darbības vārdu. (šķirklī papildus)
Literārajā valodā vietniekvārdam _kas_ nav lokatīva formas, tā vietā tiek lietots apstākļa vārds _kur_, bet sarunvalodā un izloksnēs sastopama arī lokatīva forma _kamī_. (šķirklī kas)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrācija_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrācija_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrācija_. (šķirklī reemigrācija)
Šo darbības vārdu neiesaka lietot 3. nozīmē 'izturēties (pret ko)', tāpēc ka tas uzskatāms par nevēlamu, krievu valodas ietekmē (no vārda _oтнестись_) radušos lietojumu, piem., _kā tu pret to attiecies_. Latviski var lietot citus darbības vārdus, piem., _izturēties_, _vērtēt_. (šķirklī attiekties)
Nav vēlams lietojums 2. nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
Lietvārda _blanka_ 'lapa' vietā labāk lietot latvisko darinājumu _veidlapa_. (šķirklī blanka)
Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda *detaļplānojums* vietā ieteikts lietot *detālplānojums*, *detālais plānojums*. (šķirklī detaļplānojums)
2023. gada 14. februārī (sēdes protokola Nr. 2) Latviešu valodas ekspertu komisija vienprātīgi secināja, ka latviešu valodā tradicionāli lietotos nosaukumus _musulmanis_ un _musulmaniete_ nedrīkst aizstāt ar nosaukumiem _muslims_ un _muslima_. (šķirklī muslims)
Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi ‘vārāmais sāls’ lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

Atrasts piemēros (39):

liet citās vārdnīcās:

MLVV

liet

LLVV

liet

MEV

liêt

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies