uzlēkt
uzlēkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
2.Parasti savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
3.Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
4.Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem).
4.1.Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
Stabili vārdu savienojumiUzlēkt uz auguma.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri