jokot
Lietojuma biežums :
jokot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
PiemēriUn, kad draudzenes apsēdās, viņa jau atkal jokoja, un visiem bija gardi jāsmejas.
1.1.Runāt, izturēties nenopietni.
PiemēriEs neaptvēru, viņa joko vai runā nopietni.
Saistītās nozīmesdzīt jokus, taisīt pigorus, špāsēties, jokoties.
Tulkojumijoke, jest, kid, chaff, jolly, josh.
1.2.lieto: reti Zoboties, arī smieties (par kādu).
PiemēriVēsture mīl jokot, sarīkojot Marta īdas novembrī...
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit