jokot
jokot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | jokoju | jokojam | jokoju | jokojām | jokošu | jokosim |
2. pers. | joko | jokojat | jokoji | jokojāt | jokosi | jokosiet, jokosit |
3. pers. | joko | jokoja | jokos |
Pavēles izteiksme: joko (vsk. 2. pers.), jokojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jokojot (tag.), jokošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jokotu
Vajadzības izteiksme: jājoko
1.Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
PiemēriUn, kad draudzenes apsēdās, viņa jau atkal jokoja, un visiem bija gardi jāsmejas.
- Un, kad draudzenes apsēdās, viņa jau atkal jokoja, un visiem bija gardi jāsmejas.
- Tibetieši joko, ka Rietumu cilvēki laiku uztverot ļoti aprobežoti, tāpēc viņi esot tik nepacietīgi un mūždien steidzoties.
- Meitenes beidza ēst suši un, jautri jokodamas, ķērās pie deserta — ceptiem banāniem ar saldējumu.
- — Es neveikli mēģinu jokot, lai gan smiekli nemaz nenāk, vai viņš patiešām mani būtu vedis uz šejieni, ja ne…
1.1.Runāt, izturēties nenopietni.
PiemēriEs neaptvēru, viņa joko vai runā nopietni.
- Es neaptvēru, viņa joko vai runā nopietni.
- – Ak, es jokoju, viņš jau trīs reizes mani ir bildinājis, bet es saku, ja jau pirms vēlēšanām, tad pirms vēlēšanām.
- — Ar tādām lietām pat es nejokoju.
Tulkojumijoke, jest, kid, chaff, jolly, josh.
1.2.lieto: reti Zoboties, arī smieties (par kādu).
PiemēriVēsture mīl jokot, sarīkojot Marta īdas novembrī...
- Vēsture mīl jokot, sarīkojot Marta īdas novembrī...
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit