Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
joks
joks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.joksjoki
Ģen.jokajoku
Dat.jokamjokiem
Akuz.jokujokus
Lok.jokājokos
1.Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
PiemēriViņš gan reizēm iesmējās, bet nevis par klaunu elementārajiem jokiem, bet par Nellijas zobgalīgajām piezīmēm.
  • Viņš gan reizēm iesmējās, bet nevis par klaunu elementārajiem jokiem, bet par Nellijas zobgalīgajām piezīmēm.
  • Cilvēki tiekoties gvelž un melš, triec jokus un tērgā, ne tikvien muti dzisina, bet arī mēli deldē bez savas jēgas.
  • Cirtainais smaidīja, kā labu joku dzirdējis.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Abstrakts nojēgums ↔ Darīt: jokot1Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
Stabili vārdu savienojumiDzīt jokus; plēst jokus; triekt jokus. Joka pēc.
1.1.Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
PiemēriBet par tavām metodēm nejautāju joka pēc.
  • Bet par tavām metodēm nejautāju joka pēc.
  • Zinu, ka joks vien tas ir.
  • Viss bija tāpat vien, it kā pa jokam.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Abstrakts nojēgums ↔ Darīt: jokot1.1Runāt, izturēties nenopietni.
Stabili vārdu savienojumiPa jokam.
  • Pa jokam kolokācija nenopietni, jokojot
Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu). Nav (nekāds) joks (arī joka lieta). Taisīt jokus.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit