joks
joks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | joks | joki |
Ģen. | joka | joku |
Dat. | jokam | jokiem |
Akuz. | joku | jokus |
Lok. | jokā | jokos |
1.Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
PiemēriViņš gan reizēm iesmējās, bet nevis par klaunu elementārajiem jokiem, bet par Nellijas zobgalīgajām piezīmēm.
- Viņš gan reizēm iesmējās, bet nevis par klaunu elementārajiem jokiem, bet par Nellijas zobgalīgajām piezīmēm.
- Cilvēki tiekoties gvelž un melš, triec jokus un tērgā, ne tikvien muti dzisina, bet arī mēli deldē bez savas jēgas.
- Cirtainais smaidīja, kā labu joku dzirdējis.
Stabili vārdu savienojumiDzīt jokus. Joka pēc (arī dēļ). Joku luga.
- Dzīt jokus sarunvaloda, frazēma — jokot, jokoties
- Joka pēc (arī dēļ) kolokācija — prieka pēc, lai izklaidētos
- Joku luga novecojis, vārdkoptermins — komēdija
- Prāts nesas uz jokiem frazēma — patīk, arī gribas jokot
1.1.Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
PiemēriBet par tavām metodēm nejautāju joka pēc.
- Bet par tavām metodēm nejautāju joka pēc.
- Zinu, ka joks vien tas ir.
- Viss bija tāpat vien, it kā pa jokam.
Stabili vārdu savienojumiPa jokam.
- Pa jokam kolokācija — nenopietni, jokojot
Stabili vārdu savienojumiDzīt (arī triekt, plēst) jokus. Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu).
- Dzīt (arī triekt, plēst) jokus sarunvaloda — jokot, jokoties
- Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) — radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu
- Nav (nekāds) joks (arī joka lieta) frazēma — saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu
- Taisīt jokus sarunvaloda, frazēma — ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit