Paplašinātā meklēšana
Meklējam jokot.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (143):
- (ne)ļauties izjokoties (ne)ļaut izjokot sevi.
- (pa)dzīt (retāk plēst) velnu (pa)jokot; arī (pa)muļķot kādu.
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- iznest Apkrāpt; piemānīt; izjokot.
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
- apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
- sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
- atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
- atjokāt Atjokot.
- ķekāties Aušoties, jokoties, ķircināties, plosīties, kaitēties, rotaļāties.
- atknakstīties Beigt jokoties, ķircināties, amizēties.
- atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties.
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
- žargoties Blēņoties, trakot, jokot.
- joku Pēteris cilvēks, kam patīk jokot, jokdaris.
- jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- mopsēt Darīt smieklīgu; muļķot, izjokot.
- balmutēties Daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties.
- narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties.
- sajokot Ilgāku laiku nepārtraukti jokot.
- izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
- zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- nogāzt podu izjokot kādu vai izdarīt ko neparastu un jocīgu.
- apkāst Izjokot, apcelt.
- piešūt bārdu (kādam) izjokot, apmānīt.
- nest cauri (kādu) izjokot, izmuļķot.
- aptaisīt Izjokot, izmuļķot.
- izpeizēt Izjokot, iznerrot.
- apkrāmēt Izjokot, izsmiet.
- šempēt Izjokot, muļķot.
- paķert uz mušku izjokot; apmuļķot.
- mozēt Izjokot; kaitināt; muļķot; nerrot.
- izjokāt Izjokot.
- jancināt Izjokot.
- piejokot Izjokot.
- izgāņoties Izjokoties, izgānīties.
- izajokāties Izjokoties.
- izpigurēties Izjokoties.
- izdrāzts Izjokots (riebīgā nozīmē).
- izcūkāt Izmuļķot, apmānīt; ļauni izjokot.
- izāzēt Izmuļķot, izjokot (kādu).
- iznest (arī izšūpot) cauri izmuļķot, izjokot.
- izšūpot (arī iznest) cauri izmuļķot, izjokot.
- (iz)nest cauri izmuļķot, izjokot.
- izākstīt Izmuļķot, izjokot.
- izmozēt Izmuļķot, izjokot.
- izšvunkāt Izsmiet, izjokot, izmuļķot.
- pienerrot Izsmiet, izjokot, muļķot.
- paķert Izzobot, izjokot (kādu); pārbaudīt (kāda) asprātību, uztveri; piemānīt.
- ņemt uz dullo izzobot, izjokot; izmuļķot, nerrot, izāzēt.
- zebelēt Izzobot, izjokot.
- izšmurgāties Izzoboties, tikt izjokotam.
- pirzāties Jaukties; jokoties; rieties.
- uzjokot Jokojot uzrunāt; pajokot.
- dzīt (arī triekt, plēst) jokus jokot, jokoties.
- dzīt pekstiņus jokot, jokoties.
- dzīt jokus jokot, jokoties.
- lorbāties Jokot, jokoties.
- lumsterēties Jokot, jokoties.
- taisīt pigorus jokoties; arī aušoties.
- dirbt jokus jokus triekt, jokoties.
- nogaloties Kādu laiku jokoties.
- ģegoties Ķircināties, jokoties.
- izcūkot Ļauni izjokot (kādu), nodarot tīšu, ļaunprātīgu kaitējumu.
- cūkot Ļauni izjokot (kādu), tīši, ļaunprātīgi kaitēt.
- lopot Ļauni izjokot; panākt, ka rīkojas nepieklājīgi, neestētiski, nosodāmi.
- ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
- trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
- cūkāt Mānīt, krāpt, muļķot (kādu); ļauni izjokot (kādu).
- cūkāties Mānīties, muļķoties; arī ļauni izjokot (kādu).
- pameņģēt Mazliet rotaļāties, koķetēt, jokot, spēlēties.
- rāzēt Muldēt, jokoties; plosīties, trakot.
- āzēt Muļķot, izjokot (kādu).
- nest cauri muļķot, izjokot.
- smurgāt Muļķot, izjokot.
- māzēt Muļķot, nerrot, izjokot.
- dzīt velnu muļķoties, jokoties.
- irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
- paķērināties Nedaudz, mazliet blēņoties, jokot.
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
- unspieģelība Nenopietna izturēšanās, vēlme jokoties.
- izgražot Nepaklausīt, jokot, muļķīgi uzvesties.
- izmurzāt Nepatīkami izjokot.
- ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties.
- izlopot Padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
- izmērkaķot Padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
- padzīt velnu pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
- padzīt muļķi pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
- padzīt jokus pajokot, pajokoties.
- patrīt mēli (arī zobus) pajokot; arī patenkot.
- patrīt zobus (arī mēli) pajokot; arī patenkot.
- sameņģēt pajokot.
- pajokāt Pajokot.
- pašpāsēt Pajokot.
- pašpāsēties Pajokot.
- razigraķ Pajokot.
- paņemties Pajokoties
- pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties; skaļi pasmieties.
- pajokāties Pajokoties.
- papigurēties Pajokoties.
- pasajokāties Pajokoties.
- pamozēt Pamānīt; arī mazliet izjokot.
- pamūzēt Pamānīt; arī mazliet izjokot.
- pamopsēt Pamuļķot; mazliet izjokot.
- pacūkāties Pamuļķoties, izjokot (kādu); pazoboties.
- piejokot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
- pameņģēties Parotaļāties, arī pajokoties, padraiskoties.
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
- prāts nesas uz jokiem patīk, arī gribas jokot.
- piemēgļot Piejokot, piezobot.
- izmuļķot Piemuļķot, izjokot.
- piemopsēt Piemuļķot, izjokot.
- izstellēt Piemuļķot; izjokot.
- pielopot Piesmiet, izjokot.
- noākstīties Pietiekami jokoties, blēņoties, muļķoties.
- valasāt Pļāpāt blēņas, jokot.
- ļergāt Pļāpāt, jokot.
- trikmanēt Pļāpāt, tērzēt, jokoties.
- mesloties Rādīties, spokoties, jokoties.
- meņģēties Rotaļāties; arī jokoties, draiskoties.
- bakšķīties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
- bakšķoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
- bakšoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
- velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
- izgrasīties Savā nodabā darboties, pajokot, padauzīties.
- izzirgoties Skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus).
- žadzināties Skaļi runāties, jokot, niekoties, tirgoties.
- nolumsterēties Slinkot; jokoties.
- meņģēt Spēlēties, jokot.
- trēsties Spēlēties, skraidīt, kustēties, jokoties (par bērniem).
- dzirkstināt Sprēgāt ar humoru, jokot.
- draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; arī nerātns; draisks.
- draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; arī nerātns; draiskulīgs.
- niķpills Tāds, kam piemīt niķi; arī tāds, kas mēdz aušoties, jokoties.
- stiķains Tāds, kas mēdz jokoties, izjokot; asprātīgs, arī niķīgs.
- pigurīgs Tāds, kas mēdz jokoties, uzjautrināt (citus); komisks.
- damalēties Trakot, jokot.
- amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu); koķetēt.
- zobēties Zoboties, jokoties.
jokot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV