sagrozīt
sagrozīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagrozu | sagrozām | sagrozīju | sagrozījām | sagrozīšu | sagrozīsim |
| 2. pers. | sagrozi | sagrozāt | sagrozīji | sagrozījāt | sagrozīsi | sagrozīsiet, sagrozīsit |
| 3. pers. | sagroza | sagrozīja | sagrozīs | |||
Pavēles izteiksme: sagrozi (vsk. 2. pers.), sagroziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagrozot (tag.), sagrozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagrozītu
Vajadzības izteiksme: jāsagroza
1.Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
1.1.Sākt, parasti pēkšņi, grozīt (ķermeņa daļu); īsu brīdi grozīt.
2.Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, faktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
2.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas nepareizi atspoguļo (ko); tāds, kurā izpaužas nepareizs (kā) atspoguļojums.
2.2.Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
3.Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
Stabili vārdu savienojumiSagrozīt galvu.
- Sagrozīt galvu idioma — 1. Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi2. Savaldzināt3. Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Draugu skats spogulī arī nebija ne par matu " sagrozīts".
- Tā, kā tas plaši zināms, bija sagrozīta un tendencioza.
- "Jūs dažkārt mēdzat sagrozīt vārdus vai izdarīt kaut ko tamlīdzīgu.
- Lielākā daļa auto modeļu ar sagrozītu nobraukumu ir aprīkoti ar dīzeļdzinējiem.
- Opozīcijas partijas ir izteikušas bažas, ka vēlēšanu rezultāti tikšot sagrozīti.