izcūkot
Lietojuma biežums :
izcūkot 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs
Locīšana
1.Ļauni izjokot (kādu), nodarot tīšu, ļaunprātīgu kaitējumu.
2.Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri